Latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona” svieteis 25 godu jubileju
Nu 27. da 31. juļa Rēzeknis nūvoda Rogovkā byus latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona 2025”. Kursūs, kas itūgod svieteis 25 godu pastuoviešonu, tyka aicynuoti pīsasaceit školuotuoji, kuri jau vuica voi tyvuokajā laikā plānoj vuiceit latgalīšu volūdu, kai i interesenti, kurim latgalīšu volūdys zynuošonys varātu byut dereigys profesionalajā darbeibā. Ituo gods kursūs pīsadaleis vaira nakai 30 daleibnīku, kas intensivuos lekcejuos, rodūšajuos darbneicuos i latgaliskū kulturvidi izzynuot paleidzūšuos nūtikšonuos vuiceisīs latgalīšu rokstu volūdu, īpazeis Latgolys kulturvidis vaicuojumus i personeibys, kai ari, jamūt vārā školuotuoju pīredzi i dorba metodis, gataveisīs jaunajam vuiceibu godam i latgalīšu volūdys vuiceišonai vysaidu leimiņu izgleiteibys īstuodēs.
Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Rogovkā paradzātajūs latgalīšu volūdys i kulturys kursūs pīsadaleis vaira nakai 30 daleibnīku nu gondreiž vysu Latgolys nūvodu i vaļstspiļsātu (Augšdaugovys, Bolvu, Kruoslovys, Leivuona, Ludzys, Preiļu, Rēzeknis nūvodu, kai i Rēzeknis i Daugovpiļs vaļstspiļsātu), taipat i nu Reigys i vīns daleibnīks byus nu uorzemu. Vysu vaira daleibnīku kursūs pīsasacejuši nu Ludzys i Rēzeknis nūvodu. Kai golvonū motivaceju daleibnīki nūruodejuši vareibu vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, izzynuot cytu školuotuoju pīredzi latgalīšu volūdys vuiceišonā, kai i papyldynuot zynuošonys par Latgolys kulturvidi i latgalīšu volūdys vuiceišonys metodiku.
Pyrmū reizi vosorys kursi “Vosoruošona” nūtyka 2000. godā taišni Rēzeknis nūvoda Rogovā, i ituo gods kursūs simboliski varēs svieteit nūtikšonys 25 godu jubileju. Sovulaik “Vosoruošona” roduos kai tuos šaļts vēļ naoficialuo “Latgolys Studentu centra” (niu – latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”) aktivistis Ilzis Mežniecis ideja, ka vajadzeiga latgaliska vosorys nūmetne školuotuojim. Idejai atsasaukuse Nautrānu vydsškolys direktore Anita Ludborža, kurei i itūgod ir kursu vadeituoja, taipat ideju atbaļstejuse tikū dybynuotuo “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja”. Asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, kurei itūgod sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā, ir kursu “Vosoruošona” leidza reikuotuoja, motivatore, taipat i latgalīšu volūdys vuiceišonys Latgolys školuos vierzeituoja. Sovys pastuoviešonys laikā kursi nūtykuši vysaiduos Latgolys vītuos, bet vysu vaira “Vosoruošonys” sāta bejuse Nautrānu vydsškola Rogovkā, kur nūtykyšys ari pādejuos sešys kursu reizis. Kursi, kurī itūgod byus 15. reizi, niu nūteik kotru ūtrū godu, bet sovulaik tī bejuši i kai kasgadeja nūtikšona, i pīdzeivuojuse ari leluokus puotraukumus.
Īprīškejā vuiceibu godā latgalīšu volūdu interešu izgleiteibys veidā pīduovuoja vaira nakai 30 školuos (vysūs Latgolys nūvodūs i vaļstspiļsātuos izjamūt Daugovpili) i itū vareibu izmontuojuši vaira nakai 600 bārnu, deļtuo regulara pošu školuotuoju tuoļuok vuiceišonuos ir svareigs faktors volūdys vuiceišonys veicynuošonā.
Latgalīšu volūdys i kulturys kursūs itūgod latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys vadeis latgalīšu rokstu volūdys specialiste Māra Mortuzāne-Muravska (Vaļsts volūdys centrs), ar latgalīšu rokstu volūdys viesturi i izlūksnem īpazeistynuos profesore, volūdneica Lideja Leikuma (Latvejis Universitate), par volūdys vuiceišonys metodiku stuosteis školuotuojis Veronika Dundure (Nautrānu Vydsškola), Laila Budreviča i Ineta Misāne (Ludzys vydsškola), par teatra metodem, runys i koncentriešonuos vyngrynuojumim nūdarbeibu vadeis akters Juoņs Krūņs, ap interaktivu daīšonu folklorys vuiceišonā runuos asociātuo profesore, pietneica Angelika Juško-Štekele (RTU Rēzeknis akademeja), ar latgalīšu situaceju storpkaru periodā īpazeistynuos viesturnīks Vladislavs Malahovskis (RTU Rēzeknis akademeja, Latgolys kulturviesturis muzejs), par vareibu stuņdēs izmontuot latgalīšu folklorys materialus stuosteis folklorys pietnīks Sandis Laime (LU Literaturys, folklorys i muokslys instituts), ap latgalīšu i jaunnorvegu volūdys paralelem runuos Snorre Karkonens-Svensons (Volūdu sāta), bet ar jaunuokajim latgalīšu volūdys materialim i digitalajim reikim īpazeistynuos Kristīne Pokratniece (LU Matematikys i informatikys instituts), Edeite Laime (latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”) i redaktore, žurnaliste Maruta Latkovska. Kursu laikā byus vairuokys rodūšuos darbneicys, kurus vadeis keramike Maija Gailuma i ekoprinta studeja “Maarga”, taipat “Vosoruošonys” daleibnīkim byus vareiba gasteit i īpasazeit ar latgaliskū kulturvidi Bieržgaļa Ontona Rupaiņa muzejā, Nautrānu nūvodpietnīceibys centrā, kai i latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskajā centrā i cytur.
Ar pylnu kursu programu var īpasazeit ite: https://ej.uz/vosoruosona2025_programa.
Kursim “Vosoruošona” ir sovs karūgs, kura autoris ir Lienīte i Annele Slišānis, kai i himna, kurys teksta autore ir Līga Rundāne, bet muzyku sarakstejs Ingars Gusāns (Sovvaļnīks). Skaņdorbu “Vosoruošonai” var nūsaklauseit ite:
Latgalīšu volūdys i kulturys kursus “Vosoruošona 2025” reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i Nautrānu vydsškola. Nūtikšonu atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, Latvīšu volūdys agentura, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu apvīneibys puorvaļde.